Risku pārvaldība

Vivi darbojas nepārtraukti mainīgā vidē, kurā dažādi iekšējie un ārējie faktori, kā arī to kombinācijas var būtiski ietekmēt un apgrūtināt uzņēmuma darbības un finanšu mērķu sasniegšanu. Lai veiksmīgāk pielāgotos mainīgajai darbības videi un tirgus attīstības tendencēm, paaugstinātu darbības efektivitāti un veicinātu izsvērtu lēmumu pieņemšanu Vivi valde ir izveidojusi un ieviesusi risku pārvaldības sistēmu, kas pastāvīgi tiek pilnveidota.

Risku pārvaldības sistēma ietver Vivi izmantotās prakses, rīku un metožu kombināciju, lai identificētu, analizētu, novērtētu, mazinātu un pārvaldītu riskus un ļautu izmantot arī potenciālās iespējas. Risku pārvaldība ir integrēta gan stratēģijas izstrādes un ieviešanas procesos, gan operatīvajā darbībā.

Vivi balsta risku pārvaldību uz trim aizsardzības līnijām, efektīvu darbības struktūru, skaidriem mērķiem, stratēģijām un vadlīnijām, kas ir atbilstošas Vivi darbības veidam. Par risku pārvaldību atbildība un pienākumi ir noteikti visos vadības līmeņos.

  Trīs līniju aizsardzības modelis

Ieviestā risku pārvaldības sistēma balstīta uz trīs aizsardzības līniju principa:

Vivi iekšējās informācijas aprites un kontroles sistēmas nodrošina pārbaudītu un ticamu informāciju komunikācijai gan uzņēmuma iekšienē, gan ar ārējām ieinteresētajām pusēm. Risku vadības atbalstam tiek pilnveidota informācijas pārskatāmība un datu analīzes iespējas. Identificētie riski tiek sasaistīti ar iekšējā audita sistēmu, ļaujot risku novērtējumus izmantot arī iekšējā audita darbības plānošanā.

Vivi ir apstiprināti attiecīgie risku pārvaldības iekšējie tiesību akti – Risku pārvaldības un iekšējās kontroles politika, kā arī Risku pārvaldīšanas noteikumi, kas nosaka risku pārvaldības pamatprincipus un procesus, funkciju atbildības, izmantotās metodes, kā arī kontroli un atbilstošu ziņošanas sistēmu.

Paredzamie riska faktori:

• Normatīvā un politikas vide - izmaiņas nacionālajos un starptautiskajos normatīvajos aktos, kā arī valsts transporta politikas prioritātēs var ietekmēt pasažieru pārvadājumu organizēšanas nosacījumus, drošības prasības un finansējuma apjomu.
• Makroekonomikā ietekme - ekonomiskās attīstības svārstības, inflācijas pieaugums un energoresursu cenu izmaiņas var ietekmēt pakalpojumu sniegšanas izmaksas un pasažieru mobilitāti.
• Finansējuma pieejamība - valsts budžeta iespējas, kā arī publiskā finansējuma pieejamība var ietekmēt pakalpojumu nodrošināšanas apjomu un investīciju projektu īstenošanu.
• Pieprasījuma izmaiņas - iedzīvotāju mobilitātes paradumu transformācija, demogrāfiskās tendences un konkurence ar citiem transporta veidiem var ietekmēt pasažieru pārvadājumu pieprasījumu.
• Tehnoloģiskās pārmaiņas - strauja tehnoloģiju attīstība un digitalizācijas procesi var radīt nepieciešamību pēc papildu investīcijām informācijas un sakaru sistēmās, kā arī palielināt kiberdrošības riskus.
• Vides un klimata riski - klimata pārmaiņas un ar tām saistītie ekstrēmi laikapstākļi, kā arī vides aizsardzības prasību pastiprināšana var ietekmēt infrastruktūras uzturēšanu un pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību.
• Sabiedrības veselība un ārkārtējās situācijas, ģeopolitiskā nenoteiktība - epidēmijas, ārkārtējās situācijas vai valsts noteikti pārvietošanās ierobežojumi var būtiski ietekmēt pasažieru plūsmu un pakalpojumu sniegšanas apstākļus. Globālie satricinājumi un ģeopolitiskā situācija var izraisīt būtiskus traucējumus piegādes ķēdēs vai resursu trūkumu.
• Reputācijas ietekme - sabiedrības uzticība pakalpojumam un Vivi kopumā var tikt ietekmēta pakalpojumu kvalitātes uztveres, publiskās informācijas telpas un ārējo notikumu ietekmē.